Jaunumi
Tiesu prakse darba tiesību jautājumos – nakts darbs, piespiedu kavējums, papildu darbs | LEADELL Akadēmija
Aplūkosim jaunākās tiesu prakses aktualitātes darba tiesībās, tostarp par nakts darbu un darbu nakts laikā, darba piespiedu kavējumu un tiesībām prasīt papildu darbu.
Ar zināšanām un pieredzi darba tiesībās dalās zvērināta advokāte un partnere Ilze Jankeviča:
Nakts darbs un darbs nakts laikā
2018.gada 20.novembra Latvijas Republikas Augstākā tiesa (AT) spriedumā lietā Nr.SKC-646/2018izskatīja darbinieka prasību pret darba devēju par darba samaksas un morālā kaitējuma piedziņu, kas ietvēra arī prasījumu par piemaksas par nakts darbu piedziņu.
AT spriedumā norādīja, ka saskaņā ar Darba likuma (DL) 67.panta 1.daļu darbinieks, kas veic nakts darbu, saņem piemaksu ne mazāk kā 50% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. No tiesību normas izriet, ka piemaksu darbinieks saņem par nakts darbu, nevis par darbu nakts laikā kā tādu. Jēdziena “nakts darbs” definīcija ietverta DL 138.panta 1.daļā – nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Savukārt ar nakts laiku saprotams laikposms no plkst. 22.00 līdz 6.00. Tādējādi par nakts darbu, piemēram, nevar uzskatīt stundu, ko darbinieks nostrādājis laika posmā no plkst. 22.00 līdz 23.00, proti, šī stunda nostrādāta nakts laikā, bet nav uzskatāma par nakts darbu, kas dod darbiniekam tiesības pretendēt uz atbilstošu piemaksu.
No sprieduma secināms, ka jānošķir jēdzieni “nakts darbs” un “darbs nakts laikā”. Ja darbinieks nodarbināts nakts laikā, katrā situācijā vērtējams šādas nodarbinātības ilgums. Par darbu nakts laikā virs divām stundām darbiniekam maksājama DL noteiktā piemaksa, jo šāds darbs uzskatāms par nakts darbu. Savukārt, ja darbs nepārsniedz divu stundu robežu, darba devējam nav pienākuma veikt piemaksu par nakts darbu.
Darba piespiedu kavējums
2018.gada 18.septembrī AT spriedumā lietā Nr.SKC-926/2018 izskatīja darbinieka prasību pret darba devēju par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu.
Izskatot prasību, tiesa spriedumā secināja, ka no darba prettiesiski atlaistajam un iepriekšējā darbāatjaunotajam darbiniekam atbilstoši DL 126.panta 1.daļai jāizmaksā vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Darba piespiedu kavējumu veido darba devēja prettiesiskas darbības, liedzot darbiniekam darbu un tiesības uz samaksu par veikto darbu. Lietā noskaidrots, ka pēc uzteikuma saņemšanas darbiniekam bija pārejoša darbnespēja. Ņemot vērā darba piespiedu kavējuma jēdzienu, tiesa secināja, ka laiks, kad darbiniekam noteikta pārejoša darbnespēja, nav saistāms ar darba devēja darbībām, izsniedzot nepamatotu uzteikumu, jo darbnespējai ir citi objektīvi iemesli. Tāpat kā darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darbiniekam pārejošas darbnespējas dēļ netiek maksāta darba alga, arīslimības laikā, kad bija radies darba piespiedu kavējums, nerodas tiesības uz darba samaksu.
Tādējādi, ja darbinieks tiesā apstrīd darba devēja uzteikumu un lūdz piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu, nepieciešams pārbaudīt, vai darbiniekam nav bijusi noteikta darbnespēja. Informāciju par darbnespēju var iesniegt pats darbinieks, tā darba devējam var būt pieejama Valsts ieņēmumu dienesta
Elektroniskās deklarēšanas sistēmā vai, piemēram, to var pieprasīt ar tiesas starpniecību no Veselības informācijas sistēmas. Ja pēc tam, kad darba devējs uzteicis darba līgumu, konstatēts, ka darbiniekam izsniegta darba nespējas lapa, darbnespējas periods nav ieskaitāms laikā, kas dod tiesības uz atlīdzību par darba piespiedu kavējumu.
Tiesības prasīt papildu darbu
2018.gada 28.septembra AT spriedumā lietā Nr.SKC-552/2018 izskatīja darbinieka prasību pret darba devēju par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu. Darba devējs bija uzteicis darbiniekam darbu, jo viņš nepiekrita darba devēja piedāvātājiem grozījumiem darba līgumā saistībā ar noteikumu par papildu darba veikšanu izslēgšanu no darba līguma.
Izskatot lietu, tiesa atzina, ka noteikuma par papildu darba veikšanu iekļaušana darba līgumā nerada darbiniekam tiesības prasīt darba devējam nodrošināt papildu darbu, savukārt darba devējam tas nerada pienākumu nodrošināt darbinieku ar papilddarbu. Ar papilddarbu saistīto attiecību izbeigšana nerada pamatu darba līguma uzteikumam.
No minētā izriet, ka tad, ja darba devējam vairs nav nepieciešama papildu darba veikšana, viņš drīkst ar vienpusēju paziņojumu (darba devēja rīkojums u.tml.) atcelt darbiniekam noteikto papildu darbu. Tā kādarbiniekam nav tiesību prasīt nodrošināt papildu darbu, darbinieka piekrišana šādam darba devēja lēmumam nav nepieciešama.
LEADELL Akadēmijā ar savām zināšanām dalījās Ilze Jankeviča – zvērināta advokāte un partnere. Ilzei ir padziļinātas zināšanas un plaša pieredze darba tiesību jomā, tāpēc viņa labprāt ar savu padomu palīdz rast atbildes uz darba ikdienā bieži sastopamiem jautājumiem.
Subscribe to Leadell's Newsletter
